1.-3. klase

• Kāpēc cilvēki strīdas? Kāpēc valstis strīdas?
• Vai jūs bieži dzirdat vārdu “karš”? Kādas sajūtas jums rodas, dzirdot šo vārdu?
• Vai jūs domājat vai mājās runājat par karu, piedalaties atbalsta akcijās?
• Kas ir miers? Kas ir karš?
• Kāpēc cilvēki baidās no kara?
• Kā rīkoties, ja nav skaidrības, kas apkārt notiek?
• Vai jūs pazīstat kādu Ukrainas bērnu? Kā mēs, mazi un lieli, varam atbalstīt bērnus no Ukrainas, kas tagad dzīvo Latvijā? Kāpēc tas ir svarīgi?
• Ko mēs ikviens varam darīt, lai pasaule kļūtu labāka?

4.-6. klase

• Vai bieži dzirdat apkārtējos runājam par karu? Kādas sajūtas jums rodas?
• Vai jūs domājat vai mājās runājat par karu, piedalaties atbalsta akcijās?
• Kādi attēli, priekšmeti, sajūtas, jums nāk prātā, domājot par karu?
• Kāpēc valstis karo?
• Ko nozīmē pamest savas mājas un doties dzīvot uz citu valsti? Kādi izaicinājumi ir jāpārvar? Vai jūs spējat iztēloties šo cilvēku sajūtas?
• Kāpēc ir svarīgi palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk?
• Kā mēs varam palīdzēt Ukrainas bērniem un jauniešiem?
• Ko mēs ikviens varam darīt, lai pasaule kļūtu labāka?

7.-9. klase

• Vai bieži dzirdat apkārtējos runājam par karu? Kādas sajūtas jums tad rodas?
• Vai jūs domājat vai mājās runājat par karu, piedalieties atbalsta akcijās?
• Kādi attēli, priekšmeti, sajūtas, jums nāk prātā, domājot par karu?
• Kāpēc valstis karo?
• Vai un kāpēc ikvienam ir svarīgi zināt un saprast, kas notiek Ukrainā?
• Kāpēc ir svarīgi palīdzēt tiem, kuriem klājas daudz grūtāk?
• Kā mēs varam palīdzēt Ukrainas bērniem un jauniešiem justies pieņemtiem mūsu skolā un sabiedrībā?
• Ko mēs ikviens varam darīt, lai pasaule kļūtu labāka?

Vidusskolas posms

Ko mēs ikviens varam darīt, lai pasaule kļūtu labāka?

Kā karš ietekmē cilvēku iekšējās sajūtas? Vai un kā tas ietekmē cilvēkus, kuri tieši nav iesaistīti karā, bet, piemēram, lasa par notiekošo? Kā tas ietekmē mūs un ikvienu Latvijas iedzīvotāju?

Kā saprast, kas karā notiek? Vai neinteresēties par karu Ukrainā nozīmē, ka kara nav?

Vai uzvara karā ir vērtība? Kam? Kā mēra, cik vērtīga tā ir?

Kā rīkoties, ja rodas trauksme, neizpratne, neviens nevar izskaidrot, kas patiesībā notiek?

Kā mēs varam palīdzēt Ukrainas bērniem un jauniešiem justies pieņemtiem mūsu skolā un sabiedrībā?

Bērni, runājot par karu, var just bailes, skumjas vai pat trauksmi, jo īpaši, ja viņi ir bēgļi vai ja viņiem ir radinieki vai draugi no konflikta skartām valstīm. Ja klasē ir bērni no Ukrainas, esat ļoti uzmanīgi, neradiet pārdzīvojumu, lūdzot stāstīt par, piemēram, savām sajūtām, atmiņām vai radiniekiem.

Turpmāk ir sniegti daži ieteikumi par to, kā kara jautājumu apspriest klasē.

1. Esiet mierīgi un pārliecināti. Tādējādi skolēni jūtas droši.
2. Neizdariet spiedienu uz bērniem, kuri nevēlas aktīvi piedalīties.
3. Nesteidzieties, ļaujiet sarunai noritēt mierīgi un pakāpeniski.
4. Uzklausiet, ko jūsu skolēni zina par karu un kādas emocijas tas viņos izraisa. Lietojiet vecumam atbilstošu valodu, lai izskaidrotu, kas ir karš, un vajadzības gadījumā koriģējiet viņu izteikumus. Parādiet Ukrainu un Krieviju uz kartes vai globusa.
5. Apstipriniet, ka viss, ko viņi jūt, ir pilnīgi normāli. Izrādiet empātiju, pastāstot viņiem, ka jūtaties līdzīgi.
6. Pievērsiet uzmanību bērnu reakcijai un attiecīgi pielāgojiet sarunu. Vai šķiet, ka viņi jūtas nekomfortabli? Izmantojiet nomierinošus vārdus un izvairieties no iedziļināšanās detaļās. Vai viņi izskatās mierīgi un ir ieinteresēti šajā tematā? Nosakiet robežas un, vajadzības gadījumā, mainiet sarunas virzību.
7. Esiet pozitīvi un cerīgi. Lielākā daļa no mums ir pret karu un vēlas dzīvot mierpilnā pasaulē. Atgādiniet bērniem, ka ir daudz cilvēku, kas cītīgi strādā, lai atjaunotu mieru.
8. Mudiniet viņus būt līdzjūtīgiem un atbalstīt bērnus, kuri ir bēgļi vai kurus skāris konflikts. Tie var būt klasesbiedri vai kaimiņi.
9. Paskaidrojiet, kā mēs visi varam palīdzēt. Miniet piemērus tam, kā valstis, organizācijas un privātpersonas palīdz cietušajiem (ar finansiālu atbalstu, pārtiku, veselības aprūpi, pajumti, izglītību utt.). Jūs varētu pārrunāt, ko skolēni varētu veikt gan individuāli, gan kā grupa.
10. Sarunu pabeidziet optimistiskā un pārliecināti.  Atvēliet savu laiku sarunām, ja bērniem rodas kādi jautājumi vai viņi izjūt satraukumu.
    

(Ieteikumi no mācību materiāla “Jukijs un Meža savienība”, Rokasgrāmata skolotājiem)

– Iekšlietu ministrijas sagatavots informatīvs ziņojums Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, 2025. gada februāris. Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem.
– Valsts kancelejas apkopotā informācija par Latvijas atbalstu Ukrainai, 2025, gada februāris. Latvija atbalsta Ukrainu | Ministru kabinets
– Sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pētījums “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, vajadzības, sabiedrības attieksme”, 2024. gada septembris. Pētījums “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, vajadzības, sabiedrības attieksme” – Providus, 2024. gada septembris.
– Sarunas par mieru un karu ar bērniem un jauniešiem. Iepazīsti ES audiovizuālos stāstos! – Eiropas Komisija.

Stāstā “Jukijs un Meža savienība” aprakstīti jāņtārpiņa Jukija un viņa draugu piedzīvotais mežā, kurā notiek daudzi konflikti. Vecais koks Arbo pastāsta Jukijam par karu, kas norisinājies senos laikos, mudinot Jukiju uzņemties atbildību un veicināt mežā sarunas, mācīties uzklausīt citam citu, palīdzēt un atbalstīt, dibinot Meža savienību. Dziļākai tēmas izpētei, iesakām izmantot arī mācību materiālus – Aktivitāšu grāmatu bērniem un Rokasgrāmatu skolotājiem. Pasakas “Pēgasa solījums“darbība notiek pagātnē, kad Pēgass, majestātisks zirgs ar milzu spārniem, dzīvoja starp cilvēkiem un bija iesaistīts neskaitāmos piedzīvojumos.  Šajā pasakā mēs sekosim tam, kā Pēgass un viņa kompanjone Eiropa cenšas saliedēt cilvēkus un atkal apvienot kara plosīto kontinentu.  

Stāsts “Meitene, kura turēja acis vaļā” ļaus ieskatīties Ukrainas bēgļu bērnu sajūtās, mudinās būt iejūtīgiem, vērīgiem un atbalstīt blakus esošos. Stāsti audioformātā tapuši pateicoties Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un kultūras menedžmenta centra Lauska sadarbībai.

RĪGA

• Ukraiņu mākslinieku grupas “Pictoric” izstāde “Safe place. Drošā vieta.”
  Latvijas Nacionālā bibliotēkas 4. stāva ātrija galerijā no 2025. gada 10. februāra līdz 30. martam aplūkojama ukraiņu mākslinieku grupas “Pictoric” izstāde “Safe place. Drošā vieta.” Papildu informācija šeit.

• 29. martā plkst. 16:00 Bruņinieku ielā 10A, Rīgā, notiks labdarības koncerts, no kura visi ienākumi tiks novirzīti Pestīšanas armijas centram Ukrainas bēgļiem Rīgā. Īpašie viesi no Zviedrijas – Nikolajs Volburgs un Anna-Karina Andersone uzstāsies ar Haidna, Pjacolas, Enesku, Silvestrova, Vaska, Šopēna un citu autoru darbiem trompetei un klavierēm. Plašāk šeit.

DAUGAVPILS

Pasākumu cikla Ukrainas atbalstam “UKRAINA – УКРАÏНА” laikā Vienības nama skatlogos (Ģimnāzijas ielā) no 20. februāra līdz 20. martam ir iespēja aplūkot informatīvu izstādi “Ukrainas pilsētas fotogrāfijās…”. Tajā varēs iepazīties ar Ukrainas visu apgabalu lielākajām pilsētām. 

MADONA

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zāļu logos, Skolas iela 10 no 4. februāra līdz 13.aprīlim skatāmas Krasnohorivkas Bērnu mūzikas un mākslas skolas audzēkņu gatavotas Motanku lelles. Plašāk šeit.

SMILTENE

Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centrs organizē latviešu valodas sarunu klubu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tas norisināsies no februāra līdz jūnijam ik pa 2 nedēļām sestdienās.
Norises vieta: Latvijas Sarkanais Krusts, Galdnieku iela 10B, Smiltene.
Papildu informācija: aurika.zivere@smiltenesnovads.lv

PEDVĀLE

Foto izstāde “Kara piezīmes. Ukraina.”
Pedvāles Starptautiskajā mākslinieku rezidence, izstāde skatāma līdz  30. martam katru dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Izstādes autori ir ukraiņu operators Maksims Peņko un Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā abi žurnālisti veido reportāžas gan no frontes līnijām, gan pilsētām un ciemiem, kurus plosa karš. Darba procesā tapušas fotogrāfijas, kas dokumentē gan Krievijas pastrādātos kara noziegumus, postījumus un ciešanas, gan Ukrainas tautas spēku un nesalaužamo garu. 40 darbos redzamas gan ainas no Krivijrihas pēc apšaudēm, Hrozas ciema traģēdija, Ukrainas cilvēki, kuri zaudējuši tuviniekus, karavīri un kara lauka ainas, Maidana laukums Kijivā Neatkarības dienas cerībās.
Plašāka informācija šeit.